Plaušu slimības. Visbiežāk elpošanu apgrūtina tās plaušu slimības, kuru dēļ sašaurinās elpceļi. Piemēram, bronhiālās astmas gadījumā bronhi pietūkst, kļūst jutīgāki un rodas to spazmas, kavējot skābekļa nokļūšanu organismā. Savukārt hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) pacientiem galvenokārt sašaurinās mazie elpceļi un tiek apgrūtināta izelpa. Ar šo kaiti lielākoties sirgst ilggadēji kaislīgi smēķētāji. Citos gadījumos elpošanas traucējumu iemesls ir plaušu audu specifisks iekaisums, elpceļu nosprostošanās vai citas nevēlamas izmaiņas.

Elpas trūkums novērojams pie sekojošām plaušu slimībām: astma, bronhīts, HOPS, krups (difterija), emfizēma, histoplazmoze, hiperventilācija, intersticiāla plaušu slimība, plaušu vēzis, pneimonija, pneimotoraks, plaušu tūska, plaušu embolija, plaušu fibroze, pulmonāla hipertensija, sarkoidoze, tuberkuloze.

Sirds slimības. Saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām pieaug un arvien izplatītāka kļūst sirds mazspēja. Biežākie sirds vājināšanās iemesli ir paaugstināts asinsspiediens, neritmiska sirdsdarbība, koronārā slimība un sirds dobumu paplašināšanās. Šajā gadījumā apgrūtinātas elpošanas lēkmes mēdz provocēt fiziska slodze, pēkšņa asinsspiediena paaugstināšanās un izteikti sirds ritma traucējumi. Sākumā novārgusi sirds izraisa elpas trūkumu fiziskas piepūles laikā, piemēram, uzkāpjot trešajā stāvā vai ātri staigājot. Smagiem slimniekiem aizdusa ir pastāvīgi, tās dēļ viņi dažkārt nespēj pat saklāt gultu.

Pēkšņu un izteiktu elpas trūkumu var izraisīt plaušu artērijas nosprostošanās jeb trombembolija, kas visbiežāk ir saistīta ar sirds ritma traucējumiem vai kāju vēnu iekaisumu. Bīstama situācija veidojas arī, ja plaušas piepildās ar šķidrumu un veidojas to tūska. Tas, steidzami nesaņemot medicīnisko palīdzību, var beigties liktenīgi, it īpaši, ja sirdzējam ir pazemināts asinsspiediens.

Elpas trūkums novērojams pie sekojošām sirds slimībām: sirdsmazspēja, kardiomiopātija, sirds aritmijas, infarkts, stenokardija, perikardīts.

Citas slimības un stāvokļi. Elpas trūkums var būt saistīts ar mazasinību, jo organismā ir dzelzs, B12 vai C vitamīna deficīts. Arī mugurkaula deformācija, kuras dēļ ir mazs krūškurvis, var izraisīt elpas trūkumu. Kā citi iemesli jāatzīmē - vairogdziedzera un citi audzēji, kas nospiež elpceļus vai videni, nervu un muskuļu slimības (piemēram, elpošanas muskulatūras vājums), vairogdziedzera palēnināta darbība, smadzeņu asinsrites traucējumi pēc pārciesta insulta, kā arī daudzi citi iemesli.